CLEANTECH LATVIA turpina stiprināt Latvijas tīro tehnoloģiju nozari, īstenojot projektu “CLEANTECH LATVIA izaugsme” Nr. 1.2.1.1/2/25/A/010.

Projekta mērķis ir veicināt sadarbības tīkla dalībnieku izaugsmi, starptautisko konkurētspēju un eksporta attīstību, vienlaikus sekmējot uzņēmumu sadarbību, zināšanu pārnesi un jaunu biznesa iespēju veidošanos tīro tehnoloģiju nozarē.

Jau pirmajā projekta īstenošanas periodā uzsāktas praktiskas aktivitātes uzņēmumu atbalstam, aizvadīti pirmie tīklošanās un zināšanu pārneses pasākumi, kā arī piešķirts de minimis atbalsts pirmajiem sadarbības tīkla dalībniekiem.

Pirmie projekta rezultāti

 

NST Solutions tehnoloģiju demonstrācija

 

Projekta ietvaros aizvadīts pirmais uzņēmumu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākums, kurā NST Solutions iepazīstināja ar uzņēmuma izstrādātajiem risinājumiem smaku emisiju mazināšanai.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar tehnoloģijas darbības principiem, tās praktisko pielietojumu un iespējām smaku emisiju samazināšanā.

Šāda veida pasākumi projekta laikā tiks turpināti, veicinot sadarbības tīkla uzņēmumu savstarpējo pieredzes apmaiņu, jaunu tehnoloģiju iepazīšanu un sadarbības iespēju veidošanos.

Tīklošanās vizīte pie CLEANTECH LATVIA biedriem

 

Lai stiprinātu sadarbību starp CLEANTECH LATVIA biedriem un veicinātu uzņēmumu savstarpēju pieredzes apmaiņu, tika organizēta vizīte pie SIA “Ekostandarts Tehnoloģijas” un SIA “Solar Surfers”.

Tikšanās laikā uzņēmumu pārstāvji iepazīstināja dalībniekus ar savu ikdienas darbu, piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem, kā arī dalījās pieredzē par uzņēmējdarbības attīstību un nozarē aktuālajiem izaicinājumiem.

Būtiska tikšanās daļa tika veltīta arī uzņēmumu nākotnes attīstības mērķiem un iecerēm. Atvērtās diskusijās dalībniekiem bija iespēja pārrunāt kopīgus izaicinājumus, dalīties pieredzē un identificēt potenciālās sadarbības iespējas.

Šādi biedru tīklošanās pasākumi ir būtiska projekta sastāvdaļa, jo tie palīdz veidot ciešākas saites starp tīkla dalībniekiem un rada vidi jaunām kopīgām iniciatīvām un sadarbības projektiem.

Zināšanu pārnese par energokopienām Latvijā

 

Projekta ietvaros noticis arī zināšanu pārneses pasākums, kurā publiski prezentēts CLEANTECH LATVIA veiktais pētījums par energokopienām Latvijā.

Pētījuma prezentācijas laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar energokopienu attīstības iespējām Latvijā, to darbības principiem un nozīmi pārejā uz decentralizētāku un ilgtspējīgāku enerģētikas sistēmu.

Pasākums vienlaikus kalpoja kā platforma diskusijai starp nozares pārstāvjiem un citiem energokopienu attīstībā ieinteresētajiem dalībniekiem par praktiskajiem izaicinājumiem, iespējām un priekšnosacījumiem energokopienu sekmīgai attīstībai Latvijā.

Šādu pētījumu un iegūto zināšanu publiska pieejamība un nodošana nozares dalībniekiem palīdz veicināt izpratni par jaunām attīstības iespējām, vienlaikus sekmējot sadarbību un jaunu iniciatīvu veidošanos.

De minimis atbalsts piešķirts pirmajiem 10 dalībniekiem

 

Esam sasnieguši arī vienu no pirmajiem būtiskajiem projekta atskaites punktiem – de minimis atbalsts aktivitāšu īstenošanai jau piešķirts pirmajiem 10 CLEANTECH LATVIA sadarbības tīkla dalībniekiem.

Piešķirtais atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju izmantot projekta piedāvātos instrumentus, lai attīstītu eksportspēju, paplašinātu darbību jaunos tirgos, iegūtu jaunas zināšanas, veidotu starptautiskas partnerības un stiprinātu savu konkurētspēju.

Plašs atbalsts uzņēmumu izaugsmei

 

Projekta īstenošanas laikā uzņēmumiem būs pieejams plašs atbalsta aktivitāšu klāsts:

  • 6 tirgus pētījumi
  • 120 vizītes produktu mērogošanai mērķa tirgos
  • 3 nozares popularizēšanas pasākumi
  • 5 ES līmeņa projektu pieteikumi
  • 5 eksporta stratēģijas
  • 150 mentora pakalpojuma stundas
  • 15 pieredzes apmaiņas un zināšanu pārneses pasākumi
  • 2 pieteikumi jaunu konsorciju projektiem
  • 6 dalības sanāksmēs ES programmu attīstībai
  • vairāk nekā 30 tīklošanās pasākumi

 

Ar projekta aktivitātēm uzņēmumiem paredzēts sniegt ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī praktiskas iespējas iegūt jaunus kontaktus, zināšanas un pieredzi, kas nepieciešama veiksmīgai attīstībai Latvijā un ārvalstu tirgos.

Pieteikšanās projektam turpinās!

 

CLEANTECH LATVIA turpina uzņemt jaunus sadarbības tīkla dalībniekus un aicina pievienoties uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar tīrajām tehnoloģijām, atjaunojamajiem energoresursiem, energoefektivitāti, ūdenssaimniecību, aprites ekonomiku, vides tehnoloģijām, resursu efektīvu izmantošanu un citiem ilgtspējīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Pievienojoties sadarbības tīklam, uzņēmumiem paveras iespēja ne tikai pretendēt uz projektā paredzēto atbalstu, bet arī iesaistīties CLEANTECH LATVIA veidotajā uzņēmumu, pētniecības organizāciju un citu nozares dalībnieku ekosistēmā, piedalīties tīklošanās un zināšanu pārneses aktivitātēs un veidot jaunas sadarbības.

 

Vai arī Tavs uzņēmums vēlas augt, eksportēt un attīstīt jaunus risinājumus?

 

Piesakies jau tagad un kļūsti par daļu no CLEANTECH LATVIA sadarbības tīkla!

 

janis.tenisons@cleantechlatvia.com


Aktivitāte tiek īstenota ar projekta “CLEANTECH LATVIA izaugsme” Nr. 1.2.1.1/2/25/A/010 līdzfinansējumu.

Aicinām ielūkoties projekta CLEANTECH LATVIA Klastera izaugsmei 7. kvartāla sasniegtajos rādītājos.

– Eksporta vizītes uz 5 valstīm;

– 4 uzņēmumi, kas ņēma dalību;

– 2 vizītes, 24 biedri;

– 1 tikšanās ar Honkongas pētnieci – Calor Sze Ki;

Viena no nozīmīgākajām aktivitātēm šajā kvartālā bija eksporta misija uz Uzbekistānu. No 22. – 26. septembrim CLEANTECH LATVIA kopā ar Tehnopol, Norrkōping Science park and business Tampere organizēja 4Growth projekta biznesa misiju uz Uzbekistānu, kur centrā bija ICT Week Uzbekistan 2025.

Lai kopā ar CLEANTECH LATVIA biedriem kopā uzņemtu enerģiju un nosvinētu paveikto, 3. septembrī tika rīkota iggadējā kopsapulce, kas pulcēja gan uzņēmumu, gan zinātnisko organizāciju pārstāvjus, kuri aktīvi darbojas klasterī.

Mums ir liels prieks par biedru ieinteresētību un dalību projekta plānotajās aktivitātēs.

Par nākamo kvartālu sasniegumiem turpināsim informēt līdz pat projekta noslēgumam.

Ierakstu līdzfinansē Atveseļošanas fonds projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/011 “CLEANTECH LATVIA klastera izaugsmei 2024-2026” ietvaros.

 

 

 

Jaunumi eksportētājiem!
Š.g. jūnijā esam uzsākuši jauna starptautiska projekta īstenošanu.
Leap4Growth mērķis ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas, lai tie spētu veiksmīgi paplašināties Dienvidaustrumāzijas tirgos.
Projekts īpašu uzmanību veltīs Lielā līča reģionam (Greater Bay Area, GBA), izmantojot Honkongu un Vjetnamu kā stratēģiskus tirgus apguves ieejas vārtus. Reģions piedāvā augstu izaugsmes potenciālu un pieaugošu pieprasījumu pēc inovācijām – zaļo tehnoloģijas (Greentech), veselības tehnoloģiju (Healthtech), digitālās transformācijas, kiberdrošības un mākslīgā intelekta un citās tehnoloģiski intensīvās nozarēs.
Projekta Leap4Growth ietvaros vismaz 100 uzņēmumi saņems stratēģisku atbalstu un vismaz 20 uzņēmumi nonāks līdz saviem pirmajiem darījumiem Lielā līča reģionā.
Seko https://www.linkedin.com/company/bridging4growth/ lai būtu informēts par jaunumiem projektā un visu kā pieteikties.

Projekts “Leap4Growth” tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027. gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

 

 

Aicinām ielūkoties projekta CLEANTECH LATVIA Klastera izaugsmei 2024-2026 5. un 6. kvartāla sasniegtajos rādītājos.

Šis periods raksturojams kā visnotaļ aktīvs:
– Eksporta vizītes uz 9 valstīm;
– 15 tīklošanās pasākumi;
– 4 darba grupu tikšanās.

Viena no nozīmīgākajām aktivitātēm šajos kvartālos bija eksporta misija uz Moldovu, kurā devās 6 CLEANTECH LATVIA biedri – Aqua-Brambis, RSGA, Akorda, Koneko, Amplicam un BWEG. Vizīte sniedza platformu jaunu kontaktu veidošanai, tirgus izpētei un ilgtermiņa sadarbības plānošanai ar Moldovas publisko un privāto sektoru pārstāvjiem. Nākamā vizīte tiek plānota 2025. gada nogalē vai 2026. gada sākumā.

Mums ir liels prieks par biedru ieinteresētību un dalību projekta plānotajās aktivitātēs.

Par nākamo kvartālu sasniegumiem turpināsim informēt līdz pat projekta noslēgumam.

Ierakstu līdzfinansē Atveseļošanas fonds projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/011 “CLEANTECH LATVIA klastera izaugsmei 2024-2026” ietvaros.

 

 

Kāpēc biotehnoloģiju jaunuzņēmumu Latvijā ir tik maz?

Jo tā ir zināšanu intensīva nozare, un jaunu projektu izveide un attīstīšana līdz nozīmīgam līmenim prasa nozīmīgu pētniecisko un inženierkapacitāti. Un milzīgu pacietību, gribasspēku, un neapsīkstošu radošumu.
Vides inženierim Kārlim no Biomund darbs pie insektu tēmas sākās jau 7 gadus atpakaļ, kad viņš aptvēra, ka mūsu attieksme pret organiskiem atkritumiem ir nepareiza un ir jābūt veidiem tos izmantot jēgpilnāk.
Mūsu sadarbība ar Kārli sākās jau 2019.gadā, kad uzsākām kopīgu ceļu uz ārējā finansējuma piesaisti inovāciju projekta attīstīšanai, un kopš 2022.gada ar Lauku atbalsta dienests atbalstu īstenojam nozīmīgāko projektu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē – pilotražotnes izveidi insektu audzēšanai automatizētos apstākļos, jo kurš gan cilvēks gribētu katru dienu pārkraut no vienas kaudzes citā 1000 kastes, un tā dienu no dienas.
Nu jau ir daudz un pamatīgi ir strādāts, un ir pienācis laiks arī kārtīgi to atzīmēt un pateikt paldies visiem, kas ir bijuši iesaistīti.
Tā mēs vakar nosvinējām nozīmīgu posmu projektā “Olbaltumvielu atgūšana no lauksaimniecības atlikumiem izmantojot insektus un jauna aprites cikla izveide” izveidē.
Kopā ar Zemkopības ministrija / Ministry of Agriculture of Latvia, Klimata un enerģētikas ministrija, Lauku atbalsta dienests, Valsts zinātniskais institūts BIOR, LBTU – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, kā arī daudzajiem mūsu sadarbības partneriem, apskatījām jau pabeigto ražošanas līniju un apskatījām pirmo insektos to augšanas procesā.
Šobrīd ir svarīgi pierādīt, ka šāda augu izcelsmes atkritumu pārstrāde resursos var būt arī ekonomiski un tehnoloģiski pamatota, un var kļūt par daļu no aprites ekonomikas Latvijā.
Svarīga būs arī izaudzēto insektu piegādāšana vistām to kārtējā ēdienreizē. Ko vistas par to teiks mēs zināsim pavisam drīz, jo 100 laimīgās skaistules saņems insektu devu klāt pie dienišķās ēdienreizes. Otras 100, kas tiek izmantotas rezultātu salīdzināšanai, noteikti apskaudīs tās pirmās, jo kas gan var būt labāks vistai par pašas atrastu tārpu.  Zinātāji stāsta, ka tārpiņiem ir laba ietekme uz vistu labbūtību, tās kļūst mierīgākas, neknābj viena otra, dēj vērtīgākas olas un vispār jūtas fiziski labāk. Vai tā būs? Ziņosim. Jau šogad!
Šim projektam palīdzēja tapt Latvijas Lauku attīstības programmas 16.2. apakšprogramma “Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai” un lieliska partnerība – CLEANTECH LATVIA kā vadošais parteris, zināšanu intensīvs jaunuzņēmums Biomund, zināšanu un pētniecības organizācija LBTU – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, uzņēmums SIA Kabiņsala, un Latvijas Jauno Zemnieku Klubs
Publikācija sagatavota ar projekta  LAD Nr. 22.2-00A01120-000017 atbalstu.
Foto Vilnis Pļaviņš

 

 

 

Kā pašvaldība var kļūt par virzītājspēku industriālajai simbiozei?

Šo jautājumu mums palīdzēja izprast pieredzes apmaiņas brauciens uz Barselonu, vizīte pie GRID Granollers – pašvaldības vadītas iniciatīvas, kas īsteno industriālo simbiozi praksē.
GRID Granollers uzsver, ka tieši pašvaldībām ir priekšrocības šādu iniciatīvu īstenošanā: tās pārzina savus uzņēmumus, infrastruktūru, cilvēku vajadzības un lokālās problēmas. Šīs zināšanas ļauj tām mērķtiecīgi veicināt sadarbību starp uzņēmumiem, sekmēt resursu apmaiņu un iedzīvināt aprites ekonomiku ne tikai formāli, bet arī reālajā dzīvē.
Viņu Mercat de Recursos (resursu tirgus) ir digitāla platforma, kur uzņēmumi var apmainīties ar pārpalikušiem materiāliem, tā mazinot atkritumus un vienlaikus samazinot izmaksas. Paralēli viņi darbojas ar programmu Coopera, kas palīdz uzņēmumiem sadarboties arī atkritumu apsaimniekošanā, energoefektivitātē un loģistikā.
GRID Granollers pieeja balstās uz uzticības veidošanu, ilgtspēju un izmaksu samazināšanu – tie ir pamatelementi, kas palīdz uzņēmumiem spert soli tuvāk industriālajai simbiozei.
Viņu piemērs mums pierāda – ja pašvaldība ir aktīva, mērķtiecīga un ciešā kontaktā ar vietējo uzņēmējdarbību, tā var būt īsts pārmaiņu virzītājs ceļā uz aprites ekonomiku.

Vai arī tava pašvaldība varētu spert soli šajā virzienā?
Apsver iespēju pielāgot GRID Granollers pieredzi savā reģionā – dalīsimies ar iedvesmu un praktiskiem piemēriem!
– Pieredzes apmaiņas brauciens notika projektu “Industriālās simbiozes ieviešanas priekšnosacījumu izstrāde un VVD kompetences stiprināšana” (Nr. 1-08/95/2024) un “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana” (LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros.

Aicinām ielūkoties projekta CLEANTECH LATVIA Klastera izaugsmei 2024-2026 3. un 4. kvartāla sasniegtajos rādītājos.
Šis periods raksturojams kā visnotaļ aktīvs:
– 2 Eksporta vizītes pie ārvalstu partneriem, lai veicinātu jaunu produktu un sadarbību attīstību;
– 6 Tīklošanās pasākumi;
– Jaunumu lapu publicēšana un izsūtīšana par aktuālo projektu kontekstā.
Mums ir liels prieks par biedru ieinteresētību un dalību projekta plānotajās aktivitātēs.
Par nākamo kvartālu sasniegumiem turpināsim informēt līdz pat projekta noslēgumam.
Ierakstu līdzfinansē Atveseļošanas fonds projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/011 “CLEANTECH LATVIA klastera izaugsmei 2024-2026” ietvaros.

 

 

 

Projekta ietvaros tika izstrādātas Projektēšanas vadlīnijas ilgtspējīgajiem lietus ūdens risinājumiem (ILŪA), kas apvieno zaļās infrastruktūras elementus ar inženiertehniskām metodēm, radot mūsdienīgas un ekoloģiskas pilsētvides sistēmas. Vadlīnijas piedāvā visaptverošu pieeju lietus ūdens apsaimniekošanai, koncentrējoties uz dabisko procesu imitāciju, plūdu riska samazināšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu.

Vadlīniju galvenās iezīmes

ILŪA sistēmas ir pielāgojamas pilsētvides blīvumam un klimata pārmaiņu izaicinājumiem. Vadlīnijas piedāvā risinājumus, kas palīdz lietus ūdenim dabiski uzsūkties, filtrēties un pakāpeniski atgriezties dabiskajos ciklos. Pie būtiskākajiem risinājumiem pieder:

· Lietus dārzi, kas uztver un filtrē ūdeņus no necaurlaidīgām virsmām.

· Zaļie jumti, kas nodrošina ūdens akumulāciju un pilsētas mikroklimata uzlabošanu.

· Mitrāji un infiltrācijas baseini, kas uzlabo ūdens kvalitāti un nodrošina bioloģisko daudzveidību.

· Zaļie koridori, kas apvieno estētiku ar efektīvu ūdens apsaimniekošanu un siltuma salu efekta mazināšanu.

Augu loma ilgtspējīgajos risinājumos

Projekts uzsver augu daudzfunkcionalitāti: ūdens aizture, augsnes stabilizācija, piesārņotāju filtrācija un ekoloģisko pakalpojumu nodrošināšana. Augi tiek izvēlēti, ņemot vērā vietējos klimatiskos apstākļus un to spēju pielāgoties mitruma līmeņa svārstībām.

Globālas tendences un lokālā nozīme

Ņemot vērā pilsētvides urbanizācijas pieaugumu un intensīvāku klimata pārmaiņu ietekmi, vadlīnijas piedāvā decentralizētas pieejas, kas balstītas uz dabisko procesu integrāciju. Tās atbilst starptautiskām zaļās infrastruktūras tendencēm un palīdz veidot noturīgāku, ekoloģiski draudzīgāku un ekonomiski izdevīgāku pilsētvidi.

Vadlīnijas ir būtisks solis pretī ilgtspējīgas infrastruktūras attīstībai Latvijā, veicinot videi draudzīgu risinājumu integrāciju pilsētvidē, samazinot plūdu risku un uzlabojot sabiedrības dzīves kvalitāti.