Aicinām ielūkoties projekta CLEANTECH LATVIA Klastera izaugsmei 7. kvartāla sasniegtajos rādītājos.

– Eksporta vizītes uz 5 valstīm;

– 4 uzņēmumi, kas ņēma dalību;

– 2 vizītes, 24 biedri;

– 1 tikšanās ar Honkongas pētnieci – Calor Sze Ki;

Viena no nozīmīgākajām aktivitātēm šajā kvartālā bija eksporta misija uz Uzbekistānu. No 22. – 26. septembrim CLEANTECH LATVIA kopā ar Tehnopol, Norrkōping Science park and business Tampere organizēja 4Growth projekta biznesa misiju uz Uzbekistānu, kur centrā bija ICT Week Uzbekistan 2025.

Lai kopā ar CLEANTECH LATVIA biedriem kopā uzņemtu enerģiju un nosvinētu paveikto, 3. septembrī tika rīkota iggadējā kopsapulce, kas pulcēja gan uzņēmumu, gan zinātnisko organizāciju pārstāvjus, kuri aktīvi darbojas klasterī.

Mums ir liels prieks par biedru ieinteresētību un dalību projekta plānotajās aktivitātēs.

Par nākamo kvartālu sasniegumiem turpināsim informēt līdz pat projekta noslēgumam.

Ierakstu līdzfinansē Atveseļošanas fonds projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/011 “CLEANTECH LATVIA klastera izaugsmei 2024-2026” ietvaros.

 

 

 

Līdztekus politikas un regulējuma attīstīšanai Somija piedāvā arī skaidru, praktisku pieeju industriālās simbiozes ieviešanai uzņēmumos un reģionos. Sitra – Somijas Inovāciju fonds – ne tikai izstrādā stratēģijas, bet arī nodrošina instrumentus un platformas, ar kurām uzņēmumi un pašvaldības var pārvērst resursu sinerģiju reālā sadarbībā un ekonomiskos ieguvumos.

Viens no galvenajiem rīkiem ir FISS – Finland’s Industrial Symbiosis System, valsts mēroga sadarbības platforma, ko pārvalda Motiva. Tā palīdz uzņēmumiem atrast veidus, kā ražošanas blakusproduktus pārvērst citu uzņēmumu izejvielās. Šāda pieeja ļauj samazināt atkritumu daudzumu, efektīvāk izmantot resursus un radīt papildu ekonomisko vērtību.
Piemēram, Kemi‑Tornio reģionā katru gadu tiek identificēti un izmantoti apmēram 1,7 miljoni tonnu blakusproduktu, kas nonāk ceļu būvē, mēslošanā vai enerģijas ieguvē.

Svarīga ir arī Ekoinovatīvo parku tīkls (Eco‑Industrial Parks Network). Sitra un reģionālie partneri izveidojuši Teollisen kiertotalouden osaamisalusta (TKO) jeb industriālās aprites ekonomikas kompetences centru, kas apvieno uzņēmumus, pašvaldības, pētniecības iestādes un attīstības organizācijas. Šāda sadarbība palīdz radīt jaunas darba vietas, veicina inovācijas un stiprina reģionu ekonomisko izaugsmi.

Tīkla darbība balstās uz 9 soļu metodiku, kas ietver vīzijas definēšanu, biznesa modeļa izstrādi, koordinācijas nodrošināšanu, uzņēmumu piesaisti, zināšanu apmaiņu un ilgtermiņa uzticības veidošanu starp dalībniekiem.

Praktiskie piemēri Somijā
Kemi‑Tornio Circular Economy Platform – visas Lapzemes lielās industrijas ir iesaistītas vienotā blakusproduktu apmaiņas un resursu izmantošanas tīklā, kas ļauj būtiski samazināt atkritumu daudzumu un fosilo resursu patēriņu.

Mikkeli EcoSairila – reģionālais aprites ekonomikas centrs, kur uzņēmumi var testēt ūdens attīrīšanas, biogāzes un resursu atkārtotas izmantošanas tehnoloģijas.

Forssa Eco‑Industrial Park – orientēts uz pārtikas un lauksaimniecības atkritumu pārstrādi biogāzē, mēslojumā un citos produktos, kas atgriežas ekonomikā kā vērtīgi resursi.

Starptautiskā sadarbība ir vēl viens būtisks elements. Sitra aktīvi piedalās Nordic Industrial Symbiosis Network, kas apvieno Somiju, Baltijas valstis un citas Ziemeļvalstis. Tīkls veicina labās prakses un politikas modeļu apmaiņu, palīdz ātrāk attīstīt uzņēmumu sadarbības modeļus un replicēt veiksmīgus projektus reģionos.

Somijas pieredze rāda, ka industriālā simbioze ir ne tikai politikas vai stratēģijas jautājums, bet arī praktiska uzņēmumu un reģionu sadarbība, kas palīdz izmantot resursus gudrāk un rada reālu ekonomisko vērtību.
Ar FISS, ekoinovatīvajiem parkiem un spēcīgu zināšanu tīklu, Sitra nodrošina, ka ideja par “atkritumiem kā resursu” kļūst par realitāti.

Arī Latvijā aicinām uzņēmumus iesaistīties resursu sadarbībā un veidot sinerģiju – pievienojies sinergia.lv.

Ieraksts tapis projekta
“Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju”
(LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros.

Somija ir viena no vadošajām valstīm pasaulē industriālās simbiozes ieviešanā aprites ekonomikas ietvaros. Šī attīstība balstās uz skaidru valsts stratēģiju, mūsdienīgu regulējumu un koordinētu institucionālu atbalstu, kur centrālo lomu ieņem Sitra – Somijas Inovāciju fonds.

Somijas valdība īsteno Stratēģisko programmu aprites ekonomikai, kas paredz, ka līdz 2035. gadam resursu produktivitātei jābūt divkāršai un otrreizējo materiālu izmantošanas līmenim būtiski jāpārsniedz 2015. gada rādītājus. Programmas pamatu veido nacionālais aprites ekonomikas ceļvedis, ko izstrādāja Sitra. Tas nosaka mērķus un sniedz skaidru ietvaru uzņēmumiem, pašvaldībām un politikas veidotājiem, kā soli pa solim ieviest aprites principus ražošanā un resursu pārvaldībā.

Svarīga loma ir arī End‑of‑Waste pieejai likumdošanā. Tā paredz, ka rūpniecības blakusprodukti – piemēram, metālu izdedži, pelni vai notekūdeņu dūņas – var kļūt par pilnvērtīgām izejvielām citu uzņēmumu ražošanā, ja tie atbilst noteiktiem kvalitātes standartiem. Šī pieeja samazina atkritumu apjomu un nodrošina, ka resursi pēc iespējas ilgāk tiek izmantoti saimnieciskajā apritē. Papildus tam valsts veicina zaļo publisko iepirkumu un brīvprātīgos Green Deal līgumus, kuros uzņēmumi un pašvaldības uzņemas saistības samazināt dabas resursu patēriņu un palielināt materiālu atkārtotu izmantošanu.

Centrālo koordinējošo un attīstības lomu šajā sistēmā spēlē Sitra. Tā ir neatkarīgs valsts fonds, kam ir likumā noteiktas tiesības finansēt pilotprojektus, veikt ieguldījumus un atbalstīt starpnozaru sinerģiju. Sitra ne tikai palīdz sagatavot stratēģijas un politikas dokumentus, bet arī veic datu analīzi, scenāriju izstrādi un sniedz konsultācijas gan valsts, gan reģionu līmenī. Fonds sadarbojas ar Motiva un Somijas Vides institūtu, veidojot vienotu atbalsta sistēmu, kas sasaista politiku, regulējumu un praktisku ieviešanu.

Somijas pieredze rāda, ka industriālās simbiozes veiksme rodas no saskaņotas valsts pieejas – efektīvas likumdošanas, piemērotiem finanšu instrumentiem un institucionālā atbalsta, kas darbojas kopā vienotā sistēmā.

Arī Latvijā aicinām uzņēmumus iesaistīties resursu sadarbībā un veidot sinerģiju – pievienojies sinergia.lv.

Ieraksts tapis projekta
“Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju”
(LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros.

Maija sākumā CLEANTECH LATVIA komanda devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Somijas eko-industriālajiem parkiem, lai iedvesmotos no valsts, kur industriālā simbioze nav tikai vīzija, bet funkcionējoša ikdienas realitāte. Šī vizīte mums ļāva ieraudzīt, kā gudra resursu pārvaldība savienojas ar tehnoloģijām, politiku un uzticībā balstītu sadarbību starp uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts līmeni.

Stratēģiska politika kā pamats ilgtermiņa sadarbībai
Vizītes programmu organizēja SITRA – Somijas ilgtspējas inovāciju fonds, kas jau vairāk nekā 10 gadus vada valsts līmeņa aprites ekonomikas stratēģijas īstenošanu un koordinē sadarbību starp industriālajiem parkiem visā valstī. Ar viņu atbalstu veidots skaidrs rīcības ietvars, reģionālie klasteri un finansēšanas instrumenti, kas ļauj uzņēmumiem virzīties no idejas līdz risinājumam. Šī sistēmiskā pieeja ir tas, ko mums Latvijā būtu vērts pārņemt un pielāgot.
Industriālā simbioze ir iespējama tur, kur pastāv skaidra vīzija, reāli rīki un gatavība sadarboties

Mikkeli – vieta, kur ūdens kļūst par aprites pamatu
Mikkeli pilsētas EcoSairila industriālajā parkā redzējām, kā ūdens attīrīšana, biogāzes ražošana un atkritumu apsaimniekošana tiek sasaistīta vienotā resursu aprites sistēmā. Šeit, pazemē izbūvētā notekūdeņu attīrīšanas iekārta ir gan tehnoloģiska bāze, gan zinātnes un inovāciju platforma, kuras blakusplūsmas tiek pārvērstas biometānā, mēslojumā un enerģijā. Tas viss veidots ar ilgtermiņa skatu – infrastruktūra ir plānota nākamajiem 50 gadiem. Parks atrodas vien 1 km attālumā no pilsētas centra, un tā radītā enerģija un resursi tiek izmantoti vietējās vajadzībām, nodrošinot ne vien ilgtspējas risinājumus, bet arī ekonomiskus ieguvumus pilsētas iedzīvotājiem.

Salo – siltums kā ilgtspējas infrastruktūra
Salo pilsētas Lounapuisto industriālais parks un Lounavoima atkritumu sadedzināšanas iekārta nodrošina ~90% no pilsētas centralizētās siltumapgādes. Vēl vairāk – tiek attīstītas geotermālās siltuma uzkrāšanas sistēmas, CO₂ uztveršana un pārvēršana degvielā, kā arī barības vielu atgūšana no notekūdeņu dūņām. Siltums šeit nav tikai ēku apsilde – tā ir daļa no lokālas enerģētiskās un materiālu simbiozes.

Brauciens īstenots LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana” (LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros.

 

Aicinām ielūkoties projekta CLEANTECH LATVIA Klastera izaugsmei 2024-2026 5. un 6. kvartāla sasniegtajos rādītājos.

Šis periods raksturojams kā visnotaļ aktīvs:
– Eksporta vizītes uz 9 valstīm;
– 15 tīklošanās pasākumi;
– 4 darba grupu tikšanās.

Viena no nozīmīgākajām aktivitātēm šajos kvartālos bija eksporta misija uz Moldovu, kurā devās 6 CLEANTECH LATVIA biedri – Aqua-Brambis, RSGA, Akorda, Koneko, Amplicam un BWEG. Vizīte sniedza platformu jaunu kontaktu veidošanai, tirgus izpētei un ilgtermiņa sadarbības plānošanai ar Moldovas publisko un privāto sektoru pārstāvjiem. Nākamā vizīte tiek plānota 2025. gada nogalē vai 2026. gada sākumā.

Mums ir liels prieks par biedru ieinteresētību un dalību projekta plānotajās aktivitātēs.

Par nākamo kvartālu sasniegumiem turpināsim informēt līdz pat projekta noslēgumam.

Ierakstu līdzfinansē Atveseļošanas fonds projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/011 “CLEANTECH LATVIA klastera izaugsmei 2024-2026” ietvaros.

 

 

Piena pārstrādes blakusprodukti: problēma vai inovāciju potenciāls?
Aicinām pieteikties dalībai SINERGIA industriālās simbiozes akceleratora otrajā kārtā, kuras uzmanības centrā ir divi izaicinājumi no Valmieras piena un Smiltenes piena – vieniem no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.
Šī ir unikāla iespēja komandām un inovatoriem, kuri vēlas radīt tehnoloģiskus, praktiskus un ilgtspējīgus risinājumus reāliem ražošanas atlikumiem.1. Izaicinājums: Skābpiena suliņu pārstrāde
Katru gadu Valmieras piens un Smiltenes piens kopā rada vairāk nekā 20 000 tonnu skābpiena suliņu – šķidra blakusprodukta, kas rodas fermentēto piena produktu ražošanā (biezpiens, Grieķu jogurts u.c.).
2. Izaicinājums: Flotācijas dūņu apsaimniekošana
Piena ražošanas notekūdeņu attīrīšanas rezultātā veidojas flotācijas dūņas – organiskas izcelsmes masa ar augstu mitruma saturu un sarežģītu ķīmisko sastāvu.

 

Kā pašvaldība var kļūt par virzītājspēku industriālajai simbiozei?

Šo jautājumu mums palīdzēja izprast pieredzes apmaiņas brauciens uz Barselonu, vizīte pie GRID Granollers – pašvaldības vadītas iniciatīvas, kas īsteno industriālo simbiozi praksē.
GRID Granollers uzsver, ka tieši pašvaldībām ir priekšrocības šādu iniciatīvu īstenošanā: tās pārzina savus uzņēmumus, infrastruktūru, cilvēku vajadzības un lokālās problēmas. Šīs zināšanas ļauj tām mērķtiecīgi veicināt sadarbību starp uzņēmumiem, sekmēt resursu apmaiņu un iedzīvināt aprites ekonomiku ne tikai formāli, bet arī reālajā dzīvē.
Viņu Mercat de Recursos (resursu tirgus) ir digitāla platforma, kur uzņēmumi var apmainīties ar pārpalikušiem materiāliem, tā mazinot atkritumus un vienlaikus samazinot izmaksas. Paralēli viņi darbojas ar programmu Coopera, kas palīdz uzņēmumiem sadarboties arī atkritumu apsaimniekošanā, energoefektivitātē un loģistikā.
GRID Granollers pieeja balstās uz uzticības veidošanu, ilgtspēju un izmaksu samazināšanu – tie ir pamatelementi, kas palīdz uzņēmumiem spert soli tuvāk industriālajai simbiozei.
Viņu piemērs mums pierāda – ja pašvaldība ir aktīva, mērķtiecīga un ciešā kontaktā ar vietējo uzņēmējdarbību, tā var būt īsts pārmaiņu virzītājs ceļā uz aprites ekonomiku.

Vai arī tava pašvaldība varētu spert soli šajā virzienā?
Apsver iespēju pielāgot GRID Granollers pieredzi savā reģionā – dalīsimies ar iedvesmu un praktiskiem piemēriem!
– Pieredzes apmaiņas brauciens notika projektu “Industriālās simbiozes ieviešanas priekšnosacījumu izstrāde un VVD kompetences stiprināšana” (Nr. 1-08/95/2024) un “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana” (LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros.

Aicinām ielūkoties projekta CLEANTECH LATVIA Klastera izaugsmei 2024-2026 3. un 4. kvartāla sasniegtajos rādītājos.
Šis periods raksturojams kā visnotaļ aktīvs:
– 2 Eksporta vizītes pie ārvalstu partneriem, lai veicinātu jaunu produktu un sadarbību attīstību;
– 6 Tīklošanās pasākumi;
– Jaunumu lapu publicēšana un izsūtīšana par aktuālo projektu kontekstā.
Mums ir liels prieks par biedru ieinteresētību un dalību projekta plānotajās aktivitātēs.
Par nākamo kvartālu sasniegumiem turpināsim informēt līdz pat projekta noslēgumam.
Ierakstu līdzfinansē Atveseļošanas fonds projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/011 “CLEANTECH LATVIA klastera izaugsmei 2024-2026” ietvaros.

 

 

 

Projekta LIFE Waste to Resources IP ietvaros ar mērķtiecīgiem pasākumiem tiek samazināta atkritumu rašanās, veicinot resursu otrreizēju izmantošanu, pilnveidojot atkritumu plūsmas kontroli, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un mazinot oglekļa emisijas ekonomikas pēdas nospiedumu.

Lai mazinātu atkritumu apjomu un sekmētu aprites ekonomikas principu ieviešanu,  Projekta ietvaros tiek attīstīta industriālā simbioze, kuras rezultātā, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un ražošanas procesus, iespējams nodrošināt dažādu materiālu un ķīmisko vielu tālāku izmantošanu. Nodrošināta atbalsta programma jaunu inovāciju izstrādei un esošo attīstīšanai. Visos aprites ekonomikas posmos jaunuzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem ir iespēja strādāt pie risinājumiem, kuri veicina industriālās simbiozes veidošanos un attīstību.

Aicinām ielūkoties projekta CLEANTECH LATVIA Klastera izaugsmei 2024-2026 1. un 2. kvartāla sasniegtajos rādītājos.
Šis periods raksturojams kā visnotaļ aktīvs:
-Aktīva iesaiste darba grupās 4 virzienos;
-7 Eksporta vizītes pie ārvalstu partneriem, lai veicinātu jaunu produktu attīstību;
-4 Biedru brokastis;
-Jaunumu lapu publicēšana un izsūtīšana par aktuālo projektu kontekstā.
Mums ir liels prieks par biedru ieinteresētību un aktīvo dalību projekta plānotajās aktivitātēs. Par nākamo kvartālu sasniegumiem turpināsim informēt līdz pat projekta noslēgumam.
Ierakstu līdzfinansē Atveseļošanas fonds projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/011 “CLEANTECH LATVIA klastera izaugsmei 2024-2026” ietvaros.