,

Industriālās simbiozes inovāciju akcelerators

Piena pārstrādes blakusprodukti: problēma vai inovāciju potenciāls?
Aicinām pieteikties dalībai SINERGIA industriālās simbiozes akceleratora otrajā kārtā, kuras uzmanības centrā ir divi izaicinājumi no Valmieras piena un Smiltenes piena – vieniem no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.
Šī ir unikāla iespēja komandām un inovatoriem, kuri vēlas radīt tehnoloģiskus, praktiskus un ilgtspējīgus risinājumus reāliem ražošanas atlikumiem.1. Izaicinājums: Skābpiena suliņu pārstrāde
Katru gadu Valmieras piens un Smiltenes piens kopā rada vairāk nekā 20 000 tonnu skābpiena suliņu – šķidra blakusprodukta, kas rodas fermentēto piena produktu ražošanā (biezpiens, Grieķu jogurts u.c.).
2. Izaicinājums: Flotācijas dūņu apsaimniekošana
Piena ražošanas notekūdeņu attīrīšanas rezultātā veidojas flotācijas dūņas – organiskas izcelsmes masa ar augstu mitruma saturu un sarežģītu ķīmisko sastāvu.

 

Biotehnoloģiju uzņēmuma atklāšana

Kāpēc biotehnoloģiju jaunuzņēmumu Latvijā ir tik maz?

Jo tā ir zināšanu intensīva nozare, un jaunu projektu izveide un attīstīšana līdz nozīmīgam līmenim prasa nozīmīgu pētniecisko un inženierkapacitāti. Un milzīgu pacietību, gribasspēku, un neapsīkstošu radošumu.
Vides inženierim Kārlim no Biomund darbs pie insektu tēmas sākās jau 7 gadus atpakaļ, kad viņš aptvēra, ka mūsu attieksme pret organiskiem atkritumiem ir nepareiza un ir jābūt veidiem tos izmantot jēgpilnāk.
Mūsu sadarbība ar Kārli sākās jau 2019.gadā, kad uzsākām kopīgu ceļu uz ārējā finansējuma piesaisti inovāciju projekta attīstīšanai, un kopš 2022.gada ar Lauku atbalsta dienests atbalstu īstenojam nozīmīgāko projektu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē – pilotražotnes izveidi insektu audzēšanai automatizētos apstākļos, jo kurš gan cilvēks gribētu katru dienu pārkraut no vienas kaudzes citā 1000 kastes, un tā dienu no dienas.
Nu jau ir daudz un pamatīgi ir strādāts, un ir pienācis laiks arī kārtīgi to atzīmēt un pateikt paldies visiem, kas ir bijuši iesaistīti.
Tā mēs vakar nosvinējām nozīmīgu posmu projektā “Olbaltumvielu atgūšana no lauksaimniecības atlikumiem izmantojot insektus un jauna aprites cikla izveide” izveidē.
Kopā ar Zemkopības ministrija / Ministry of Agriculture of Latvia, Klimata un enerģētikas ministrija, Lauku atbalsta dienests, Valsts zinātniskais institūts BIOR, LBTU – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, kā arī daudzajiem mūsu sadarbības partneriem, apskatījām jau pabeigto ražošanas līniju un apskatījām pirmo insektos to augšanas procesā.
Šobrīd ir svarīgi pierādīt, ka šāda augu izcelsmes atkritumu pārstrāde resursos var būt arī ekonomiski un tehnoloģiski pamatota, un var kļūt par daļu no aprites ekonomikas Latvijā.
Svarīga būs arī izaudzēto insektu piegādāšana vistām to kārtējā ēdienreizē. Ko vistas par to teiks mēs zināsim pavisam drīz, jo 100 laimīgās skaistules saņems insektu devu klāt pie dienišķās ēdienreizes. Otras 100, kas tiek izmantotas rezultātu salīdzināšanai, noteikti apskaudīs tās pirmās, jo kas gan var būt labāks vistai par pašas atrastu tārpu.  Zinātāji stāsta, ka tārpiņiem ir laba ietekme uz vistu labbūtību, tās kļūst mierīgākas, neknābj viena otra, dēj vērtīgākas olas un vispār jūtas fiziski labāk. Vai tā būs? Ziņosim. Jau šogad!
Šim projektam palīdzēja tapt Latvijas Lauku attīstības programmas 16.2. apakšprogramma “Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai” un lieliska partnerība – CLEANTECH LATVIA kā vadošais parteris, zināšanu intensīvs jaunuzņēmums Biomund, zināšanu un pētniecības organizācija LBTU – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, uzņēmums SIA Kabiņsala, un Latvijas Jauno Zemnieku Klubs
Publikācija sagatavota ar projekta  LAD Nr. 22.2-00A01120-000017 atbalstu.
Foto Vilnis Pļaviņš

 

 

 

,

Kā pašvaldība var kļūt par virzītājspēku industriālajai simbiozei?

Kā pašvaldība var kļūt par virzītājspēku industriālajai simbiozei?

Šo jautājumu mums palīdzēja izprast pieredzes apmaiņas brauciens uz Barselonu, vizīte pie GRID Granollers – pašvaldības vadītas iniciatīvas, kas īsteno industriālo simbiozi praksē.
GRID Granollers uzsver, ka tieši pašvaldībām ir priekšrocības šādu iniciatīvu īstenošanā: tās pārzina savus uzņēmumus, infrastruktūru, cilvēku vajadzības un lokālās problēmas. Šīs zināšanas ļauj tām mērķtiecīgi veicināt sadarbību starp uzņēmumiem, sekmēt resursu apmaiņu un iedzīvināt aprites ekonomiku ne tikai formāli, bet arī reālajā dzīvē.
Viņu Mercat de Recursos (resursu tirgus) ir digitāla platforma, kur uzņēmumi var apmainīties ar pārpalikušiem materiāliem, tā mazinot atkritumus un vienlaikus samazinot izmaksas. Paralēli viņi darbojas ar programmu Coopera, kas palīdz uzņēmumiem sadarboties arī atkritumu apsaimniekošanā, energoefektivitātē un loģistikā.
GRID Granollers pieeja balstās uz uzticības veidošanu, ilgtspēju un izmaksu samazināšanu – tie ir pamatelementi, kas palīdz uzņēmumiem spert soli tuvāk industriālajai simbiozei.
Viņu piemērs mums pierāda – ja pašvaldība ir aktīva, mērķtiecīga un ciešā kontaktā ar vietējo uzņēmējdarbību, tā var būt īsts pārmaiņu virzītājs ceļā uz aprites ekonomiku.

Vai arī tava pašvaldība varētu spert soli šajā virzienā?
Apsver iespēju pielāgot GRID Granollers pieredzi savā reģionā – dalīsimies ar iedvesmu un praktiskiem piemēriem!
– Pieredzes apmaiņas brauciens notika projektu “Industriālās simbiozes ieviešanas priekšnosacījumu izstrāde un VVD kompetences stiprināšana” (Nr. 1-08/95/2024) un “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana” (LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros.

,

Paveiktais projekta “Cleantech Latvia” 3. un 4. kvartālā

Aicinām ielūkoties projekta CLEANTECH LATVIA Klastera izaugsmei 2024-2026 3. un 4. kvartāla sasniegtajos rādītājos.
Šis periods raksturojams kā visnotaļ aktīvs:
– 2 Eksporta vizītes pie ārvalstu partneriem, lai veicinātu jaunu produktu un sadarbību attīstību;
– 6 Tīklošanās pasākumi;
– Jaunumu lapu publicēšana un izsūtīšana par aktuālo projektu kontekstā.
Mums ir liels prieks par biedru ieinteresētību un dalību projekta plānotajās aktivitātēs.
Par nākamo kvartālu sasniegumiem turpināsim informēt līdz pat projekta noslēgumam.
Ierakstu līdzfinansē Atveseļošanas fonds projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/011 “CLEANTECH LATVIA klastera izaugsmei 2024-2026” ietvaros.

 

 

 

,

Projektēšanas vadlīnijas ilgtspējīgajiem lietus ūdens risinājumiem sadaļā “Augi – pielietojums un sortiments”

Projekta ietvaros tika izstrādātas Projektēšanas vadlīnijas ilgtspējīgajiem lietus ūdens risinājumiem (ILŪA), kas apvieno zaļās infrastruktūras elementus ar inženiertehniskām metodēm, radot mūsdienīgas un ekoloģiskas pilsētvides sistēmas. Vadlīnijas piedāvā visaptverošu pieeju lietus ūdens apsaimniekošanai, koncentrējoties uz dabisko procesu imitāciju, plūdu riska samazināšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu.

Vadlīniju galvenās iezīmes

ILŪA sistēmas ir pielāgojamas pilsētvides blīvumam un klimata pārmaiņu izaicinājumiem. Vadlīnijas piedāvā risinājumus, kas palīdz lietus ūdenim dabiski uzsūkties, filtrēties un pakāpeniski atgriezties dabiskajos ciklos. Pie būtiskākajiem risinājumiem pieder:

· Lietus dārzi, kas uztver un filtrē ūdeņus no necaurlaidīgām virsmām.

· Zaļie jumti, kas nodrošina ūdens akumulāciju un pilsētas mikroklimata uzlabošanu.

· Mitrāji un infiltrācijas baseini, kas uzlabo ūdens kvalitāti un nodrošina bioloģisko daudzveidību.

· Zaļie koridori, kas apvieno estētiku ar efektīvu ūdens apsaimniekošanu un siltuma salu efekta mazināšanu.

Augu loma ilgtspējīgajos risinājumos

Projekts uzsver augu daudzfunkcionalitāti: ūdens aizture, augsnes stabilizācija, piesārņotāju filtrācija un ekoloģisko pakalpojumu nodrošināšana. Augi tiek izvēlēti, ņemot vērā vietējos klimatiskos apstākļus un to spēju pielāgoties mitruma līmeņa svārstībām.

Globālas tendences un lokālā nozīme

Ņemot vērā pilsētvides urbanizācijas pieaugumu un intensīvāku klimata pārmaiņu ietekmi, vadlīnijas piedāvā decentralizētas pieejas, kas balstītas uz dabisko procesu integrāciju. Tās atbilst starptautiskām zaļās infrastruktūras tendencēm un palīdz veidot noturīgāku, ekoloģiski draudzīgāku un ekonomiski izdevīgāku pilsētvidi.

Vadlīnijas ir būtisks solis pretī ilgtspējīgas infrastruktūras attīstībai Latvijā, veicinot videi draudzīgu risinājumu integrāciju pilsētvidē, samazinot plūdu risku un uzlabojot sabiedrības dzīves kvalitāti.

, ,

Jauns Vācijas standarts lietus ūdens infiltrācijas risinājumiem

Šī gada oktobrī ir tikuši apstiprināti Vācijas ūdenssaimniecības, notekūdeņu un atkritumu asociācijas (DWA) noteikumi (darba lapa) DWA-A 138-1 “Lietus ūdens infiltrācijas sistēmas – 1.daļa: plānošana, būvniecība un ekspluatācija”, kas ir līdzīgā līmeņa dokuments kā Latvijas valsts standarts.

Pilsētās, kur vērojams nozīmīgs iedzīvotāju blīvums, eksistē lieli izaicinājumi lietus ūdens apsaimniekošanai, īpaši tāpēc, ka klimata pārmaiņu rezultātā palielinās ekstremālie laika apstākļi, piemēram, stipru lietusgāžu un karstuma viļņu, biežums, ilgums un intensitāte. Tas rada pārslodzi notekūdeņu sistēmai un veicina vasaras karstuma palielināšanos. Saskaņā ar Vācijas ūdens resursu likumu (WHG), lietus ūdens ir jāapsaimnieko decentralizēti vai arī jānovada tieši ūdenstilpē, izmantojot kanalizācijas sistēmu, kurā lietus ūdens netiek sajaukts ar sadzīves notekūdeņiem. Noteikumi DWA-A 100 “Vadlīnijas integrētai pilsētas lietus ūdens apsaimniekošanai” izvirza visaptverošu mērķi – pēc iespējas mazāk ietekmēt dabisko ūdens bilanci apbūves rezultātā. Raugoties nākotnē un ņemot vērā klimata pārmaiņas, par prioritāru kļūst decentralizēta lietus ūdens apsaimniekošana: lietus ūdeni uzkrāj un izmanto turpat uz vietas (ja iespējams un pieļaujams), iztvaicē, infiltrē augsnē vai novada vietējos virszemes ūdeņos, ņemot vērā augsnes un ūdens aizsardzības prasības.

Noteikumu vēsture

DWA (Deutsche Vereinigung für Wasserwirtschaft, Abwasser und Abfall) ir Vācijas ūdenssaimniecības, notekūdeņu un atkritumu asociācija, kuras loma ir attīstīt drošu un ilgtspējīgu ūdens un atkritumu apsaimniekošanu. Kā politiski un ekonomiski neatkarīga organizācija, tā profesionāli darbojas ūdenssaimniecības, notekūdeņu, atkritumu un augsnes aizsardzības jomās.

Eiropas mērogā DWA ir asociācija ar lielāko biedru skaitu šajā jomā, un tā ieņem īpašu vietu, pateicoties savai profesionālajai kompetencei noteikumu izstrādē, izglītošanā un informēšanā gan ekspertiem, gan sabiedrībai. Asociācijā ir aptuveni 14 000 biedri, kas ir pašvaldību, universitāšu, projektēšanas biroju, iestāžu un uzņēmumu vadītāji un eksperti.

Noteikumi par lietus ūdens infiltrācijas sistēmām attīstījušies ilgā laika posmā. 1990. gada janvārī pirmo reizi tika izstrādāta darba lapa ATV-A 138 “Sistēmu izbūve un projektēšana nosacīti nepiesārņota lietus ūdens decentralizētai infiltrācijai”. 2005. gadā noteikumi tika pārskatīti, lai izveidotu darba lapu DWA-A 138 “Infiltrācijas sistēmu plānošana, būvniecība un ekspluatācija”. Aktualizētie noteikumi tika izsludināti sabiedriskajai apspriešanai 2019.gadā un tagad ir papildināti un apstiprināti.

Noteikumi DWA-A-138 sniedz pārskatu par patlaban zināmajiem lietus ūdens infiltrācijas risinājumiem, kas sevi pierādījuši praksē. Iekļauta informācija par nokrišņu ūdens infiltrāciju gruntsūdeņos un nepieciešamajiem hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, lai to īstenotu, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem augsnes un gruntsūdeņu aizsardzībai. Pirmajā daļā tiek apkopotas šobrīd zināmās infiltrācijas metodes un sistēmas, kas sevi pierādījušas praksē, savukārt otrajā daļā (DWA-A-138-2), kas ir izstrādes stadijā, paredzēti konkrēti piemēri un praktiski padomi.

, , , ,

Industriālās simbiozes platforma SINERGIA- pievienojies!

Projekta LIFE Waste to Resources IP ietvaros ar mērķtiecīgiem pasākumiem tiek samazināta atkritumu rašanās, veicinot resursu otrreizēju izmantošanu, pilnveidojot atkritumu plūsmas kontroli, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un mazinot oglekļa emisijas ekonomikas pēdas nospiedumu.

Lai mazinātu atkritumu apjomu un sekmētu aprites ekonomikas principu ieviešanu,  Projekta ietvaros tiek attīstīta industriālā simbioze, kuras rezultātā, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un ražošanas procesus, iespējams nodrošināt dažādu materiālu un ķīmisko vielu tālāku izmantošanu. Nodrošināta atbalsta programma jaunu inovāciju izstrādei un esošo attīstīšanai. Visos aprites ekonomikas posmos jaunuzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem ir iespēja strādāt pie risinājumiem, kuri veicina industriālās simbiozes veidošanos un attīstību.

No projektēšanas līdz uzstādīšanai

2022. gadā CLEANTECH LATVIA kopā ar SIA “BIOMUND”, SIA “KABIŅSALA”, biedrību “Latvijas Jauno zemnieku klubs” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti uzsāka darbu pie projekta “Olbaltumvielu atgūšana no lauksaimniecības atlikumiem izmantojot insektus un jauna aprites cikla izveide”.

Viens no projekta būtiskajiem posmiem ir izveidot pilotiekārtu, kurā tiks pārstrādāti lauksaimniecības atlikumi, izmantojot insektus. Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem pilotiekārtas izveides procesā, projekta ietvaros ir veikti būtiski darbi, sākot no detalizētas projektēšanas līdz iekārtas izveidei un uzstādīšanai.

Pirmkārt, ir noslēdzies iepirkums projektēšanas darbiem. Detalizēts projekts ir izstrādāts visai audzēšanas iekārtu konstrukcijai, kurā iekļautas 3D vizualizācijas un nepieciešamo materiālu saraksts, ieskaitot piedziņas elementus. Projektā ir ietverti atsevišķi detaļu izgatavošanas rasējumi, tostarp lāzergriešanas klājuma, metināmo detaļu kopskata rasējumi, kā arī virpojamo un frēzējamo detaļu rasējumi. Otrkārt, pēc projektēšanas pabeigšanas veikts iepirkums iekārtas karkasa materiālu piegādei. Šis solis nodrošināja iespēju veikt iekārtas karkasa montāžu un uzstādīšanu atbilstoši izstrādātajam projektam. Montāžas darbi noritēja raiti un tika veikti augstā kvalitātē, nodrošinot stabilu pamatu tālākajiem iekārtas uzstādīšanas darbiem.

Nākamais svarīgais solis bija iepirkums gaisa apmaiņas un barības padeves sistēmas materiālu piegādei. Projekta ietvaros pilnībā tika uzstādīta gaisa apmaiņas sistēma ar gaisa rekuperācijas iekārtu siltumenerģijas atgūšanai. Turklāt balansēta arī sākotnējā gaisa apmaiņas sistēma, lai nodrošinātu atbilstošu vidi audzēšanas procesam.

Iepirkumu kontekstā veiksmīgi noslēdzies iepirkums pneimatisko komponenšu piegādei, kas ir būtiska iekārtas funkcionalitātes sastāvdaļa. Pneimatiskās komponentes nodrošinās precīzu un efektīvu iekārtas darbību, kas ir kritiski svarīgi audzēšanas procesā. Papildus veikts iepirkums vārtu iegādei un uzstādīšanai. Uzstādīti industriālie sekciju vārti un divi ātrgaitas vārti, kas nodala kāpuru audzēšanas zonu no apkalpošanas zonas, lai nodrošinātu optimālu higiēnas un drošības līmeni un efektīvi organizētu darbu iekārtas telpās.

Arī iepirkums motoru un reduktoru piegādei ir noslēdzies veiksmīgi. Atbilstoši projekta un iepirkuma specifikācijai piegādāti 26 elektromotori un atbilstošas komplektācijas reduktori. Šie elementi ir būtiski iekārtas mehāniskajai darbībai, nodrošinot efektīvu un stabilu procesu vadību.

Kopumā projekta gaita ir bijusi ar dažādiem izaicinājumiem, par ko liecina projekta termiņa pagarinājums – to plānots noslēgt 2025. gada jūnijā. Šobrīd joprojām norit darbs pie pilotiekārtas uzstādīšanas, bet tiek prognozēts, ka tuvākajā laikā tiks uzsākts iekārtas testēšanas process. Projekta pilotiekārta ir nozīmīgs solis virzībā uz modernu un efektīvu risinājumu nodrošināšanu lauksaimniecības atlikumu pārstrādei, lai atgūtu vērtīgās olbaltumvielas.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Zemkopības ministriju un Lauku dienatsa finansiālo atbalstu

,

Paveiktais projekta “Cleantech Latvia” 1. un 2. kvartālā

Aicinām ielūkoties projekta CLEANTECH LATVIA Klastera izaugsmei 2024-2026 1. un 2. kvartāla sasniegtajos rādītājos.
Šis periods raksturojams kā visnotaļ aktīvs:
-Aktīva iesaiste darba grupās 4 virzienos;
-7 Eksporta vizītes pie ārvalstu partneriem, lai veicinātu jaunu produktu attīstību;
-4 Biedru brokastis;
-Jaunumu lapu publicēšana un izsūtīšana par aktuālo projektu kontekstā.
Mums ir liels prieks par biedru ieinteresētību un aktīvo dalību projekta plānotajās aktivitātēs. Par nākamo kvartālu sasniegumiem turpināsim informēt līdz pat projekta noslēgumam.
Ierakstu līdzfinansē Atveseļošanas fonds projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/011 “CLEANTECH LATVIA klastera izaugsmei 2024-2026” ietvaros.