Iepazīst Latvijas pieredzi būvspeciālistu novērtēšanā un sertifikācijā

No 28. marta līdz 1. aprīlim pieredzes Rīgā apmaiņas vizītē viesojās Uzbekistānas Republikas un Kazahstānas Republikas delegācija. Vizīte notika Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta Inženiertehnisko uzņēmumu nozaru asociāciju kapacitātes celšana Kazahstānā un Uzbekistānā – ENGINE ietvaros. Tās mērķis – iepazīties ar Latvijas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un sertifikācijas sistēmu un pārņemt Latvijas pieredzi sertifikācijas sistēmas izveidei šajās valstīs.

Sadarbība starp Kazahstānas, Uzbekistānas un Latvijas būvspeciālistu sertifikācijas ekspertiem, kuri pārstāvēja Latvijas Būvinženieru savienību (LBS), Latvijas Arhitektu savienību (LAS) un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību (LSGŪTIS), aizsākās 2020. gada rudenī ar tiešsaistē vadītām pieredzes apmaiņas lekcijām ZOOM platformā.

Delegācijas uzņemošā puse Latvijā ir projekta vadošais partneris biedrība Cleantech Latvia, kas projektu īsteno sadarbībā ar diviem partneriem – Kazahstānas Republikas ūdensapgādes un sanitārijas uzņēmumu asociāciju Kazakhstan SU Arnasy un Uzbekistānas inženieru konsultantu asociāciju UZACE. Kazahstānas un Uzbekistānas delegācijas pārstāvju vidū kā darba grupu dalībnieki bija gan šo asociāciju, gan lielo valsts uzņēmumu un organizāciju, gan mazo un vidējo privāto uzņēmumu pārstāvji un sertifikācijas eksperti, lai atbalstītu sertifikācijas ieviešanu kā biznesa attīstības un izaugsmes instrumentu.

Plaši pārstāvēta delegācija

Kazahstānas delegāciju vadīja Kazahstānas Republikas ūdensapgādes un notekūdeņu uzņēmumu asociācijas prezidents, projekta koordinators Kazahstānā Valērijs Vladimirovičs Sjundjukovs. Kazahstānas delegāciju pārstāvēja Kazahstānas Republikas Nacionālās uzņēmēju palātas Atameken Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktora vietnieks Daņijārs Vsjačeslavovičs Žumatajevs, kura vadītā nodaļa ir atbildīga par sertifikācijas sistēmas ieviešanu Kazahstānas Republikā; Karagandas uzņēmuma Kyrylysekspertproekt direktors, MVU pārstāvis Nuržans Argingazievičs Kumaševs, kura pārziņā ir inovāciju aprobācija būvinženieru sertifikācijā, jaunu BIM tehnoloģiju ieviešana ūdensapgādes un sanitārijas jomā; uzņēmuma EXPO Endineering LLP / konsorcija Agartu vadošā sertifikācijas speciāliste Asele Tuleganovna Batalova, kuras pārziņā ir būvspeciālistu sertifikācijas sistēmas ietvara izstrāde.

Delegāciju no Uzbekistānas puses vadīja Uzbekistānas Inženieru konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs un valsts projektēšanas institūta UZ Engineering vadītājs Timurs Rustamovičs Uruzajevs. Delegācijā bija pārstāvēta arī Uzbekistānas Arhitektu savienība, kas piedalās inženieru kvalifikācijas novērtējuma un celšanas programmas izstrādē Uzbekistānā. Uzbekistānas delegāciju pārstāvēja Uzbekistānas Inženieru konsultantu asociācijas valdes loceklis un SIA Islohotkonsaltservis (IKS Consulting) direktors Mirodils Makhamadžanovs Mirahmedovs, kura vadītā asociācija ir atbildīga par būvinženieru sertifikācijas ieviešanu Uzbekistānā; Uzbekistānas Inženieru konsultantu asociācijas valdes loceklis Odils Anvarovičs Džurabajevs; Uzbekistānas Inženieru konsultantu asociācijas projekta tehniskā vadītāja Hadiča Tujboevna Taševa; Uzbekistānas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Asomiddins Džalalovičs Tadžijevs, kura vadītā asociācija atbildīga par arhitektu sertifikācijas ieviešanu Uzbekistānā; Uzbekistānas Arhitektu savienības valdes loceklis un SIA Memorial Architectural Project direktors Mirodils Mirsabitovičs Džamalovs; Uzbekistānas Arhitektu savienības valdes locekle Zarifa Jusupovna Abdugaņijeva.

Jāatgādina, ka 2021. gada decembrī LBS un LAS eksperti devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Uzbekistānas galvaspilsētu Taškentu, kur kopā ar Uzbekistānas Celtniecības lietu ministrijas, Uzbekistānas inženieru konsultantu asociācijas UZACE un Uzbekistānas Arhitektu savienības atbildīgajiem pārstāvjiem tika likti pamati sertifikācijas sistēmas ietvara izstrādei Uzbekistānā.

Šī sadarbības vizīte ir turpinājums 2021. gada nogalē uzsāktajai profesionālajai diskusijai. Pieredzes apmaiņas vizītē Rīgā delegācijas pārstāvji apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku, Vecrīgas vēsturisko centru, Mežaparka estrādi, LBS un LAS birojus, kā arī tikās ar Latvijas būvniecības politikas, akreditācijas un sertifikācijas, un izglītības vadošajiem ekspertiem. Latvijas pusi pārstāvēja Cleantech Latvia izpilddirektor Evija Pudāne, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane, valsts aģentūras Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs direktore Gundega Jaunbērziņa-Beitika un direktores vietnieks Mārtiņš Ozoliņš, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina, Būvniecības kontroles departamenta direktors Māris Demme un Informācijas sistēmu departamenta direktors Uldis Jansons, LAS sertifikācijas centra vadītāja Elīna Rožulapa, LBS valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits un izpilddirektors Ilmārs Leikums, un LBS Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas galvenā administratora vietniece Santa Soida, LSGŪTIS valdes loceklis un sertifikācijas centra vadītājs Dainis Ģēģeris, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns Mārtiņš Vilnītis un Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins.

Diskusiju rezultāti un ieguvumi

Lai apkopotu sadarbības vizītes diskusiju rezultātus par lielākajiem ieguvumiem, kā arī par to, ko no Latvijas pieredzes varētu pārņemt Uzbekistānā un Kazahstānā, eksperti no Latvijas un ārzemēm piekrita sniegt īsas intervijas.

Kādi bija lielākie sadarbības vizītes ieguvumi?

Evija Pudāne: «Mūsu partneriem ļoti patika mūsu būvniecības informācijas sistēma. Sistēmas galvenais labums ir absolūti caurspīdīgs un efektīvs veids, kā kontrolēt būvniecības procesu un radīt visiem vienlīdzīgus apstākļus, lai veiktu būvniecības procesu, izslēdzot koruptīvos riskus. Iepriecināja, ka Ekonomikas ministrija domā, kā attīstīt ekonomiku, un ekonomikas attīstības pamatā ir visiem vienlīdzīgas tiesības.»

Nuržans Kumaševs: «Vispirms paldies par pareizi, sabalansēti izstrādāto programmu, kas bija veidota pieaugošā secībā. Vispirms apmeklējām ministrijas, tad sertifikācijas iestādes, tad apmācību centru un izglītības iestādes, kas parāda, ka Latvijā pa šiem gadiem ir ļoti labi izveidota struktūra, un visas asociācijas strādā pēc vienotiem standartiem. Kā uzņēmējs un projektēšanas uzņēmuma direktors es šeit sapratu, ka profesionālo darbību regulējošās iestādes vada paši nozares profesionāļi, mums tas notiek centralizēti, izdodot licences un atestātus.

Šeit es redzēju, ka izveidotā struktūra saistīta ar būvniecības likumdošanu, un ikvienam šajā sistēmā tiek skaidri parādīta ceļa karte, kā profesionāli augt – piemēram, kas jādara studentam, lai kļūtu par sertificētu speciālistu. Vienkārša un saprotama shēma, kas man šķiet liekākais ieguvums. Mums ir atestācija, taču tā ir epizodiska, it kā izrauta no konteksta. Mums ir atestācija tehniskās uzraudzības, ēku un sistēmu tehniskās apsekošanas jomā, taču nav atestācijas būvdarbu vadīšanas un projektēšanas jomā. Mums nav pārdomātas struktūras. Mums ir atestācija ekspertiem, kas veic ekspertīzi, bet projektētājiem nav atestācijas. Lai arī mūsu valsts ir lielāka, mums nepieciešami vienoti spēles noteikumi, jāapvienojas vairākām asociācijām, kvalifikācijas novērtēšanā valsts funkcijas jāatdod nozarei.»

Ko Uzbekistānas un Kazahstānas kolēģi var pārņemt no LBS sertifikācijas pieredzes, ieviešot būvspeciālistu sertifikāciju savās valstīs?
Ilmārs Leikums: «Mēs vairākās tikšanās reizēs esam izstāstījuši savu pieredzi, prezentējuši un izskaidrojuši nepieciešamos dokumentus, kas ir tieši un netieši saistīti ar būvspeciālistu sertifikācijas procesu. Katrai no valstīm ir sava attīstības stadija ar sertifikāciju, līdz ar to tām jāvadās no esošās situācijas, no šobrīd jau esošajiem normatīvajiem regulējumiem un tradīcijām. Sertifikācijas ieviešanā, iespējams, jau šobrīd būtu skaidri jāpieturas pie attiecīgās normatīvās bāzes radīšanas valsts līmenī, sertifikācijas elementu iedzīvināšanas no to asociāciju puses, kurām visdrīzāk tiks deleģēta sertifikācija. Mēs uzskatām, ka LBS ieviestā pretendentu izvērtēšana, eksaminācijas kārtība, kā arī būvspeciālistu uzraudzības un sūdzību izskatīšanas kārtība ir kaut kādā mērā pārņemama arī Kazahstānā un Uzbekistānā. Ļoti svarīgi ir noformēt komandu un speciālistus, kas nodrošinās sertifikāciju un sertificēto būvspeciālistu uzraudzību.»

Odils Džurabajevs: «Ja sertifikācijas ieviešanā iet soli pa solim, tad no Latvijas pieredzes varam pielietot gandrīz visu, līdz pat izmantojamai programmatūrai. Noteikti varam ņemt vērā, kādas kļūdas Latvijas kolēģi pieļāvuši, tas mums palīdzēs izprast procesa kopējo bildi.»

Zarifa Abdugaņijeva: «Jau pēc iepriekšējās tikšanās sapratām, ka būs nelielas atšķirības no Latvijas sertifikācijas sistēmas, tostarp nedaudz atšķirsies sertifikācijas kārtība, sertifikātu iedalījumu daudzveidība. Jūsu pieredze mums palīdzēja, jo tā ir mūsu pirmā pieredze. Mums bija laiks pārdomāt un paanalizēt. Mēs uzsākām darbu jau pēc tiešsaistes semināriem 2020. gadā. Tagad, Latvijā esot  mēs ar pārējiem Arhitektu savienības biedriem šo tēmu apspriežam savā starpā. Atgriežoties Uzbekistānā, vēlamies paātrinātā tempā turpināt darbu pie sertifikācijai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas, lai apspriestu ar Celtniecības ministriju sertifikācijas kārtību, nolikumu. Mums jau ir iezīmēta sertifikācijas shēma, sertifikācijas centra struktūra un apzināti iespējamie eksperti komisijās. Plānojam, ka maijā, kolīdz iznāks Ministru kabineta noteikumi, iesniegsim dokumentāciju sertifikācijas centra akreditācijai. Mums jāpārdomā pirmā sertifikācijas grupa, kam piešķirt sertifikātus, to koleģiāli jāapspriež. Esam gatavi sākt procesu. Ceram uz abpusēji izdevīgu sadarbību un atbalstu.»

Daņijārs Žumatajevs: «Aizdomājos par monopola lietderību. Sertifikācijas procedūra un Latvijas prakse pirmssertifikācijas pārbaudei arī noderēs.»

Valērijs Sjundjukovs: «Ja runājam nevis par sertifikāciju, bet par kompetences novērtēšanu, tad tāda sistēma Kazahstanā pastāv jau ilgi, un mēs to saucam par atestāciju. Atkarībā no atestēto speciālistu skaita uzņēmumam tiek izsniegta atļauja veikt noteiktas sarežģītības pakāpes darbus. Šī sistēma varbūt ir novecojusi, bet tās mērķi ir identiski sertifikācijai, un sistēmai nepieciešamas lielas korekcijas. Mūsu atestācijas sistēma nekādi neseko līdzi speciālista ikdienas profesionālajām gaitām, netiek pildīti nekādi ieraksti, kādus objektus speciālists būvējis, kādus kursus apmeklējis, vai ir bijis pārtraukums utt. Jums Latvijā ir ieviesta obligāta elektroniskā darba laika uzskaite. Mēs arī pie tā strādājam, bijām sazinājušies ar Latvijas ekspertiem, lai ieviestu tādu sistēmu pie mums Kazahstānā.

Kazahstānā pēdējā izstrādes stadijā ir likums par profesionālo kvalifikāciju, kura apstiprināšana gaidāma šogad, un šis likums ietver sertifikācijā skatāmo jautājumu loku. Pamatjautājums ir profesionālie standarti, kas ir pamatā izglītības programmām.

Manuprāt, pāreja no atestācijas sistēmas uz sertifikācijas sistēmu dos to, ka profesionālā atbildība tiks uzlikta ekspertam atbilstoši viņa kompetencei un atbilstoši starptautiskajām prasībām, nevis juridiskai personai. Uzskatu, ka profesionālim jādod brīvība. Jautājums ir par to, kas veiks šo kvalifikācijas un kompetences novērtēšanu – valsts iestāde, vai arī to uzticēs neatkarīgai iestādei.»

Ko Uzbekistānai un Kazahstānai nebūtu ieteicams pārņemt no LBS sertifikācijas pieredzes?

Ilmārs Leikums: «Uz šo jautājumu var atbildēt paši sertifikācijas ieviesēji, to uzsākot darīt. Skaidrs, ka mūsu pieredze tiks pārņemta daļēji, un esošās situācijas monitoringa laikā būs jāveic izmaiņas, iespējams, atsakoties no sākotnējiem uzstādījumiem un paņemot tos, kuri sākumā nelikās būtiski. Mēs varam pieslēgties un sniegt konsultācijas vai padomus. Ņemot vērā, ka abas valstis ir lielas, svarīgi ir izvērtēt tādus būvobjektu riskus (funkcijas, apjomus, sarežģītību, sabiedrības izpratni), lai precīzi novērtētu sertificējamās jomas rāmjus. Citiem vārdiem sakot, nevajadzētu nesertificēt visus būvinženierus.»

Elīna Rožulapa: «Sertifikācijas pirmsākumos visiem arhitektiem, kas bija LAS biedri, tika izsniegts sertifikāts, jo tas bija vislielākais izaicinājums, kā sertificēt pirmo grupu un ekspertus. Šo kļūdu nav ieteicams atkārtot.»

Zarifa Abdugaņijeva: «Mums īsti neder jūsu sistēmas izsniegtā sertifikāta vienotā forma, jo mēs strādājam, balstoties uz ēku un ietaišu grupu klasifikatoru, ko apstiprinājusi Celtniecības ministrija, un arī licences izdod uz šī klasifikatora pamata. Tāpēc arī turpmāk domājam sertifikātus saistīt ar klasifikatoru vai iedalīt ēku sarežģītības kategorijās.»

Asomiddins Tadžijevs: «Mūsu darbība arhitektūras nozarē iedalās divās kategorijās: sabiedriskas nozīmes ēkas (publiskās, rūpnieciskās, dzīvojamās) un pilsētbūvniecība, tie ir dažādi virzieni. Tāpēc sertifikācijas sistēmas veidošanā ņemsim vērā šo ēku iedalījumu, arī darba stāžu, saistīto ekspertu kvalifikāciju, jo mums jārēķinās ar mūsu iedzīvotāju skaitu un būvniecības apjomiem. Daudzi licencētie uzņēmumi neatbilst uzrādītajai kvalifikācijai, un tas mums jālabo. Noteikti ieviesīsim principu, ka sertificēta speciālista darba stāžs ir vismaz 10 gadu, un sertifikātam būs šaura specializācija, par ko uzņemties atbildību. Piemēram, vēsturiskā mantojuma restauratoram jābūt atsevišķā kategorijā.»

Nuržans Kumaševs: «Mūsu valstu iedzīvotāju skaita un teritorijas atšķirību dēļ mums nederēs viens sertifikācijas centrs, mums būs vajadzīgi vairāki, pat ar diviem centriem Almati un Astanā nepietiks. Ja iesim Latvijas ceļu, kad speciālistam jākārto eksāmens uz vietas, tad vajag vismaz četrus unificētus sertifikācijas centrus vai 17 centrus pēc teritoriālā iedalījuma. Mums ir vairākas arhitektu asociācijas, vairākas celtnieku asociācijas, bet Latvijā visas būvspeciālistu organizācijas ir vienskaitlī.»

Kāds būtu nākamais solis būvspeciālistu sertifikācijas ieviešanai Uzbekistānā un Kazahstānā?

Elīna Rožulapa: «Vispirms izveidot pirmo ekspertu komisiju pēc reģionāla principa, kas sastāv no cienījamiem, arhitektu sabiedrībā atzītiem ekspertiem no dažādām grupām (ar 10, 20, 30, 40 gadu pieredzi, vai tādiem, kam ir vismaz 10 gadu pieredze un kuri ir studējuši ārzemēs, utt.). Komisijas pēc reģionāla principa “pa riņķi” viena otru nosertificē. Un tiem, kam šobrīd ir vismaz 10 gadu pieredze patstāvīgā praksē, netiek piemērota tāda pati sertificēšanas kārtība kā tiem, kuri ir uzreiz pēc augstskolas.»

Dainis Ģēģeris: «Atbalstu pirmās ekspertu komisijas izveidi, kas sastāv no nozarē atzītiem ekspertiem, lai nosertificētu pirmo speciālistu grupu.»

Daņijārs Žumatajevs: «Pārskatīt pieeju reglamentēto profesiju saraksta sastādīšanai. Tāpat nepieciešams apsvērt atsevišķu profesiju iekļaušanu reglamentēto profesiju sarakstā.»

Odils Džurabajevs: «Kā nākamo soli es redzu nepieciešamību noorganizēt pirmo pilotsertifikācijas grupu ūdensapgādes un kanalizācijas projektētāju jomā, vismaz 10-20 ekspertiem izstrādāt pilotestus ar jautājumiem, noorganizēt pilotekspertu komisiju, sagatavot visu procesa dokumentāciju (sertifikācijas nolikumu, eksaminācijas kārtību utt.) un veikt pirmās grupas sertifikāciju izmēģinājuma režīmā, lai redzētu, kas un kā tieši ir jādara, kādos posmos process iedalās, kādas kļūdas pieļautas, kā procesu turpināt. Lai to turpinātu, mums nevajag gaidīt gatavus Ministru kabineta noteikumus, tie pašreiz ir izstrādes stadijā. Šo sertifikācijas procesu mēs varēsim reklamēt kā brīvprātīgu kompetences novērtējuma un apliecinājuma pasākumu. Tādā veidā patiešām varēsim teikt, ka notikusi brīvprātīga sertifikācija, un tas ļaus ekspertiem uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū.»

Kāds atbalsts sertifikācijas sistēmas ieviešanai vajadzīgs no valsts, un kam būtu jāpiešķir deleģējums veikt būvspeciālistu sertifikāciju?

Odils Džurabajevs: «Vislielākais atbalsts no valsts būtu Ministru kabineta noteikumu pieņemšana, kurus ar prezidenta izdotu dekrētu noteiktu par saistošiem visai būvniecības nozarei. Es redzu, ka tām jābūt trīs organizācijām – Uzbekistānas Būvnieku asociācijai, Uzbekistānas Arhitektu savienībai un Uzbekistānas Inženieru konsultantu asociācijai.»

Daņijārs Žumatajevs: «Valstij būtu jāpārņem vektors uz biznesa prioritātēm un jānodod sertifikācijas process specializētām asociācijām.»

Valērijs Sjundjukovs: «Pašlaik vairāk izskatās, ka vērtēšanas procesu veiks Nacionālā uzņēmēju palāta, jo viņi pārstāv biznesu, un sertifikācija ir nepieciešama biznesam.»

Kā būvspeciālistu kompetences novērtēšana ietekmēs biznesu?

Odils Džurabajevs: «Sertifikācija dos uzņēmējiem skaidru sapratni, ka speciālists, kas ieguvis sertifikātu, patiešām ir kompetents, un kvalitatīva speciālistu atlase un izvēle balstīsies uz sertifikāciju. Biznesam tas arī būs pluss, jo sniedzot pakalpojumu, speciālists ir apliecinājis savu kompetenci, kas veicinās tā konkurētspēju starp konkurentiem. Tādējādi sertifikācijas ieviešana būs ieguvums ne tikai biznesa izaugsmei, bet visai sabiedrībai. Ieguvēji būs pilnīgi visi.»

Daņijārs Žumatajevs: «Sertifikācija būtiski ietekmēs cilvēkkapitāla attīstību un dos impulsu prasmju pilnveidei visa mūža garumā.»

Publikācija tika sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu,  projekta “Inženiertehnisko uzņēmumu nozaru asociāciju kapacitātes celšana Kazahstānā un Uzbekistānā”    (Līg.Nr. ACA/2019/4120712) ietvaros.

Par šī ziņojuma saturu atbild vienīgi CLEANTECH LATVIA, un to nevar uzskatīt par tādu, kas atspoguļo Eiropas Savienības nostāju.