6.4. Grāvji, ievalkas, teknes
Grāvji, ievalkas un teknes atkarībā no to fiziskajiem apmēriem ir paredzēti lietusūdeņu savākšanai, virszemes novadīšanai, ūdens filtrācijai, kā arī to uzglabāšanai. Ūdens plūsmas ātrums grāvjos, ievalkās un teknēs ir zemāks kā cauruļvados. Grāvju un ievalku fiziskais izskats ir ļoti līdzīgs – tos atšķir dziļums, šķērsprofila forma un slīpums.
6.4.1. Grāvis
Grāvis ir nosusināšanas sistēmas būve, kura uztver ūdens noteci no nosusināmās platības, lietus kanalizācijas tīkla vai virszemes noteces un novada to līdz citai ūdensnotekai vai ūdenstilpnei. Par grāvi uzskata noteiktas formas, raktu padziļinājumu no 0,5 m dziļuma. Grāvji, kas ir seklāki par 0,5 m, tiek dēvēti par ievalkām. Vidējais grāvju dziļums parasti ir 0,7 – 2,5 m. Lielāki grāvji parasti ir maģistrālie un jau tiek veidoti kā kanāli. Grāvju forma parasti ir trapecveida. Novadgrāvju un ūdensnoteku šķērsprofilu parametrus (dziļumu un dibena platumu) nosaka ar hidraulisko aprēķinu, bet nogāžu slīpuma koeficientus pieņem atkarībā no grunts apstākļiem.
6.4.2. Ievalkas
Ievalkas ir sekli, ar veģetāciju (visbiežāk zālāju) apauguši kanāli ar lēzenām sānu nogāzēm, kas paredzēti virszemes noteces mazināšanai, novadīšanai un attīrīšanai. Ievalkām tipiskais dziļums ir 0,3-0,4 m un slīpuma proporcija – 1:2 līdz 1:3.
6.4.3. Teknes
Teknes ir lietusūdeņu novadīšanas konstrukcijas ar kvadrātisku vai taisnstūrveida formu, kas parasti tiek veidotas no dažādiem būvmateriāliem: betona, asfalta, blokiem, akmeņiem u.t.t. Teknes parasti izbūvē blīvās pilsētvidēs un citās intensīvi apbūvētās teritorijās.
