Par lietusūdeni tiek uzskatīti visi nokrišņu ūdeņi, kas ūdens aprites ciklā nonāk uz zemes. Praksē visbiežāk tiek pielietota tradicionālā inženiertehniskā pieeja lietusūdeņu apsaimniekošanā – pēc iespējas ātrāk novadīt noteces ūdeņus (lietusūdeņus un gruntsūdeņus) no apbūvētajām teritorijām uz dabīgām ūdenstecēm, rezultātā netiek analizētas kopējās ūdens novadīšanas sistēmas izbūves un uzturēšanas izmaksas (gan koplietošanas, gan individuālā īpašnieka), vērā ņemot tikai izmaksas konkrētajā attīstības projektā. Lietusūdeņu apsaimniekošana – sistēmu, metožu un paņēmienu kopums, kas nodrošina lietus notekūdeņu novadīšanu, attīrīšanu, uzkrāšanu, infiltrāciju, otrreizējo izmantošanu. Ilgtspējīgie nokrišņu notekūdeņu novadīšanas risinājumi – risinājumi, kuros maksimāli tiek atdarināta lietus un nokrišņu ūdeņu notece dabiskajās ekosistēmās un neapbūvētajās teritorijās, ar mērķi mazināt apbūves ietekmē radušos applūšanu un dabīgo ūdensteču piesārņojumu. Ilgtspējīgie risinājumi iekļauj tādus “zaļos” risinājumus kā lietus dārzus, ievalkas, dīķus, filtrācijas un infiltrācijas grāvjus, zaļos jumtus u.c. Risinājumi veic vairākas funkcijas, t.sk. nokrišņu notekūdeņu novadīšanu/iztvaikošanu/uzkrāšanu/infiltrāciju, attīrīšanu, kā arī ainavisko, rekreāciju, mikroklimata regulēšanu un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu.