Industrija 4.0 – no tālas nākotnes līdz mūsdienu realitātei

2020.gads iesācies nostādot visu pasauli pamatīgu pārmaiņu priekšā. COVID-19 ir radījis radikālas pārmaiņas darbplūsmā visā pasaulē, jo miljoniem cilvēku ir spiesti praktizēt sociālo distancēšanos un/vai ievērot paškarantīnu. Saskaroties ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, valdībai un uzņēmējiem ir nācies meklēt risinājumus un paātrināt vairākas tendences, vienlaikus palēninot citas. Viena no šādām tendencēm, kas tiešā mērā radusies, lai ar tehnoloģiju palīdzību risinātu problēmas, kas ierobežotos vides un citu faktoru apstākļos ir saistītas ar cilvēkresursu izmantošanu konkrētu darbu veikšanai vienlīdz saglabājot un pat palielinot ražošanas efektivitāti un kvalitāti ir Industrija 4.0.

Ceturtā industriālā revolūcija nozīmē kādas nozares pilnīgu datorizāciju, kuras galvenais princips ir savienot mehānismus un to sistēmas, lai attīstītu viedos tīklus kopējā ķēdē, kur var organizēt, kontrolēt pašapkalpošanos, ražošanas procesu vadīšanu, liela apjoma informācijas apstrādi, kas palīdz analizēt un optimizēt ražošanu.

Ūdens sektora digitalizācija un iesaiste pandēmijas apturēšanā

Kādu lomu tehnoloģiju sasniegumi un lietu internets spēlē un vai tas ir kaut kas jauns ūdens tehnoloģiju sektorā? Ātrā atbilde uz šo jautājumu – tas nav jaunumus, jo lielā mērā ūdens nozare pakāpeniski ir virzījusies uz šo jau vairāku gadu laikā. Papildus nemitīgai tehnoloģiju uzlabošanai un ieviešanai ūdens ieguvē, apstrādē un piegādē, sensori un lietu internets var uzlabot un efektivizēt ne tikai informācijas apmaiņu starp pakalpojumu sniedzēju un klientiem, bet arī sekmēt pilsētu teritoriju pielāgošanos klimata izmaiņām.

Šī brīža apstākļos globālā mērogā tehnoloģiskie risinājumi var sniegt ne tikai lielāku efektivitāti ražošanas procesos, bet arī būtiski palīdzēt identificēt vīrusu izplatību noteiktā teritorijā, analizējot ūdens sastāvu, izmantojot dažādas sensoru tehnoloģijas. Pandēmijas laikā, globāli šī pētniecības virziena (pielietojot wastewater-based epidemiology (WBA) principus) attīstībai tiek pievērsta aizvien lielāka nozīme. Tiek veikti pētījumi par to kā noteikt vīrusu palieku klātbūtni notekūdeņos. Tas savukārt potenciāli spētu palīdzēt labāk izsvērt kādus cilvēku distancēšanos noteikumus piemērot, lai sekmētu vīrusa izplatības ierobežošanu.

Pētnieki Latvijā, ASV un citās valstīs pandēmijas laikā izmantojot WBA principus ir pētījuši vīrusa klātesamību, pārnesi un izplatību notekūdeņos. Latvijā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu (BIOR) ir izstrādājuši jaunu monitoringa metodi tieši šim mērķim. Tas savukārt var palīdzēt saprast, kādus vīrusu ierobežojošus pasākumus īstenot un kādus preventīvus pasākumus veikt, ņemot vērā ne tikai vīrusa pārnesi no cilvēka uz cilvēku, bet plašākā mērogā – visā ekosistēmā.

Nepieciešamā vide efektīvai nozares attīstībai

Pandēmija izgaismoja arī to, cik būtiskas ir globālās vērtības ķēdes, lai nodrošinātu, ka kompānijām ir nepieciešamās izejvielas, lai radītu produktus un nodrošinātu pakalpojumus, kā arī spētu pielāgoties, ja kāds no vērtības ķēdes posmiem pārtrūkst.

Šajā sakarā INTERREG EUROPE projekts “iWatermap” kopā ar starptautiskajiem projekta un nacionālajiem sadarbības partneriem strādā pie vienotas industrijas attīstības ceļa kartes izveides, kas sniegtu visiem vienotu izpratni par to kādu vidi nepieciešams attīstīt.

Patiesus uzlabojumus var sasniegt, ja visi būtiskie elementi savstarpēji ir saskaņoti un viens otru papildina – gan visaptverošie, gan mērķtiecīgie politikas instrumenti, kā arī sinerģijas finansējuma nodrošināšanā, izglītības caurules attīstība talantu izkopšanai. Ātrākai inovāciju attīstībai svarīga ir vide ar attīstītu pētniecības infrastruktūru, kurā iespējams izmēģināt un pielietot izstrādātās inovācijas reālā vidē.

CLEANTECH LATVIA

Klastera CLEANTECH LATVIA biedri arī pandēmijās laikā kopīgiem spēkiem un ekonomisko interešu vadīti, sadarbojas eksporta tirgu apguvē, jaunu vērtību ķēžu izveidē, savstarpēji nekonkurējošu pakalpojumu un tehnoloģiju klāsta pilnveidošanā un kopējās konkurētspējas stiprināšanā.